Dārgo lasītāj! Tavā priekšā ir lokālās datorspēļu preses absolūtā apogeja ikgadējais labāko spēļu apkopojums.
Divpadsmit mēnešus no vietas mūsu redakcijas ekspertu kolektīvs ir spēlējis, kritizējis, slavējis, nopēlis, dievinājis un burtiski verbāli iznīcinājis praktiski ikvienu ievērības cienīgo personālajam datoram domātu spēli. Piekritīsi, ka būtu tā kā pienācis laiks savus iespaidus par kvēlākajiem vispārējas pielūgsmes objektiem apkopot, lai secinātu, kuras no šogad spēlētajām spēlēm mēs ne bez lepnuma atrādīsim arī saviem mazmazbērniem.

Tiem, kas gamez.lv lasa ne pirmo gadu viss ir skaidrs – ducis godalgu, pārdesmit fenomenālu spēļu un par likumu uzskatāms verdikts. Turpretī, tiem, kas tikai tik tikko ir zaudējuši savu datorspēļu nevainību – sagatavojieties uz sirdsmīļās redakcijas sagatavotu epilogu aizgājušajam gadam. Runāsim mēs tikai par labo, par šedevriem, par atmiņā paliekošo, par transcendentālo.

Ekspertu komisijas sastāvs idejiski ir palicis nemainīgs: bez gamez.lv iezemiešiem, kuri nepaguruši vergo, lai informētu tevi par datorspēļu industrijas aktualitātēm, konsīlijā dalību ņēmuši arīdzan datorspēļu izstrādātāji, vērotāji no malas un vienkārši ierindas geimeri. Viņi visu pagājušo gadu sekoja līdzi aktualitātēm, spēlēja spēles un izteica par tām viedokli un tieši viņi ir tie, kurus var uzskatīt par gana zinošiem industrijas niansēs, lai izteiktu pareizo viedokli.

Tādēļ, nevilcinoties vairs ne mirkli, cienītās un godātie, prezentējam gamez.lv gada izcilniekus...

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

SPECIĀLIE VIMPEĻI

Simboliskas goda zīmes un slavas dziesmas savdabīgiem izcilniekiem un mierinājuma balva gada viskaitinošākajam lūzerim.

GADA VILŠANĀS: Blacksite: Area 51

Izdevējs: Midway
Izstrādātājs: Midway Studios Austin
Tuvākie sekotāji: Gears of War, Medal of Honor: Airborne, Soldier of Fortune: Payback
Verdikts: Ar sev neraksturīgu pieklājību mēs taktiski aizmirsām Ostinas studijas debijas veikumu ar nosaukumu "Area 51" un raudzījāmies nākotnē, ticot, ka par lielām naudas summām iegādātais Unreal Engine 3 grafiskais dzinējs, kā arī pieredzējušais spēļizstrādes veterāns Hārvijs Smits (cilvēks, kas neatgriezeniski sabojāja "Deus Ex 2"), spēs nodrošināt Midway ar ilgi gaidīto AAA klases šūteri, kuru mēs no minētās studijas jau gaidām kopš tā brīža, kad avansā to pasludinājām par vienu no perspektīvākajiem FPS veidotājiem industrijā. Kā ierasts, mūsu cerības tika izmestas mēslainē un apbērtas ar dubļu čupu. "Blacksite: Area 51" bez standarta augstu lecošo, bet zemu krītošo spēļu trūkumiem – mākslīgā intelekta, kas raksturojams tikai kā totāli stulbs, neoptimizēta dzinēja, kurš lika nožēlot videokartē izgrūsto naudu, un fakta, ka spēle ne uz sekundi nav tikusi nodota kvalitātes testeriem – piemita arīdzan milzu vilšanās sajūta par nerealizētu potenciālu. No plaši reklamētā squad-šūtera sagaidījām tik vien kā praktiski nespēlējamu monstru ar skaistu grafiku.

LABĀKĀ LATVIEŠU SPĒLE: GameLV

Izdevējs: Jānis Kovaļevskis, Artūrs Grebstelis, Atis Grīnbergs un Toms Miks
Izstrādātājs: Jānis Kovaļevskis, Artūrs Grebstelis, Atis Grīnbergs un Toms Miks
Tuvākie sekotāji: 33rd: The Ultimate Destruction, Augonis, Uzcel Gaismas pili!
Verdikts: Par spīti tam, ka gamez.lv redakcijā attieksme pret latviešu datorspēlēm ir, maigi sakot, pretrunīga, nevienam ekspertu komisijas pārstāvim nebija ne mazāko šaubu par to, kurš pašu mājās izveidotais "spēļu" projekts ir cienīgs šogad kāpt uz godpilnā pjedestāla, lai saņemtu vispārēju atzinību, simbolisku vimpeli un vietu vēstures annālēs.
Lai arī "GameLV" nav tik klabi realizēts kā pagājušā gada čempions "Squares 3D", tā autoru komanda ir radījusi, ja ne interesantāko, tad pavisam noteikti – izstrādātāko latviešu kvestu. Pliekans sižets un ne pārāk atjautīgas mīklas tiek kompensētas ar latvisku humoru, kas, neraksturīgi mūsu tautai, patiešām ir smieklīgs, speciāli spēlei sakomponētu skaņu celiņu, cienījamu vizuālo paskatu, neprofesionāli ierunātām, bet tomēr spēles procesu paspilgtinošām balsīm un, kas ir pats galvenais, pabeigtību. Kamēr konkurenti šī gada Indago konkursā pieteica labākajā gadījumā tehnoloģiskas demonstrācijas versijas, "GameLV" attaisno pati savā nosaukumā ietverto mesidžu un izrādās... pilnībā spēlējama, izejama un pat izbaudāma datorspēle. Un šo sasniegumu mēs nu nekādā gadījumā nedrīkstam novērtēt par zemu.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

LABĀKAIS SIŽETS SPĒLĒ: The Witcher

Izdevējs: Atari
Izstrādātājs: CDProjekt
Tuvākie sekotāji: Jade Empire, Kane & Lynch: Dead Men, World in Conflict
Verdikts: Holivudas mēroga kriminālā epika ar spēcīgu galveno varoņu raksturu konfrontācijām, orientālajām kultūrām veltīta fabula par spēku izkārtojumu mitoloģiskajā Ķīnā, komunistu road trip uz Amerikas Savienoto Valstu piekrasti – visas šīs premises ir interesantas, bet nekādā gadījumā nenozīmē to, ka arī spēles sižetiskā puse būs tikpat noslīpēta. Tā nu ir sanācis, ka "The Witcher" gadījumā tas nozīmēja tieši to. Aizlienējot spēles visumu no poļu trash literatūras ģēnija Andžeja Sapkovska fantāzijas lidojumiem, spēles autori nebija gana naivi, lai uzskatītu, ka alternatīva viduslaiku stila pasaulīte, kurā attiecības kārto ne tikai elfi un rūķi, bet arī prostitūtas un eko-teroristi, spēs noturēt spēlētāju uz tām 40 geimpleja stundām, ko spēle piedāvā. Tādēļ "The Witcher" sižetiskā līnija ne par mata tiesa neatpaliek no tās settinga – nekādu pasaules glābšanas eposu, nekādu nabaga varoņa cīņu ar seniem dieviem vai reinkarnējušamies ļaunuma patriarhiem. Tā vietā piezemēts, interesants, vairumā gadījumu arī pēdējā laika RPG neraksturīgi pārdomāts sižets ar gana lielu daudzumu oriģinālu ideju, lai nesāktu garlaikoties. Fakts, ka, neraugoties uz pacietības mēru pārbaudošiem ielādes laikiem, mēs spēli izgājām no sākta gala līdz loģiskam noslēgumam, tam ir vislabākais pierādījums

LABĀKĀ MŪZIKA SPĒLĒ: BioShock (Gerijs Šaimans)

Izdevējs: 2K Games
Izstrādātājs: Irrational Games
Tuvākie sekotāji: Kane & Lynch: Dead Men (Džespers Kids), Supreme Commander (Džeremijs Souls), The Witcher (Ādams Skorupa)
Verdikts: "BioShock" bezierunu triumfs šogad nebūtu bijis iespējams bez spēles lieliskā skaņu celiņa. Izvairoties no kārdinājuma ietērpt zemūdens Bābeli simfoniskās, episkās uvertīrās, Gerijs Šaimans pierāda savu komponista māku, talkā ņemot vien stīgu instrumentu kvartetu un kompaktdisku ar 30. gadu zelta Amerikas hītiem. Rezultāts? Viennozīmīgi retro un viennozīmīgi izdevies. Mūzikas uzdevums spēlēs ne vienmēr ir bijis tāds pats kā tām tuvākajā medijā, proti, kino. Atšķirībā no filmām, kur oficiālā skaņu celiņa uzdevums ir akcentēt ekrānā notiekošos, spēlēs tam primāri ir jārada atmosfēra, jāuzbur tāds melodiskais pavadījums, kas ļautu spēlētājam arvien pamatīgāk ieslīgt alternatīvā realitātē. Zinot to, cik stundu desmitus Rapture spocīgajos gaiteņos pavadīja gamez.lv redakcijas pārstāvji, ir lieki teikt, ka Šaimans ir trāpījis absolūtā desmitniekā. Dramatiskas vijoļu saspēles, pompozi klavieru solo un vietumis laikā atskanoši Binga Krosbija vokālie akcenti ir bauda jebkura melomāna ausīm.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

LABĀKAIS VIZUĀLAIS DIZAINS SPĒLĒ: BioShock

Izdevējs: 2K Games
Izstrādātājs: Irrational Games
Tuvākie sekotāji: Crysis, Overlord, S.T.A.L.K.E.R.: The Shadow of Chernobyl, Viva Pinata!
Verdikts: Kens Levins un komanda acīmredzami nemīl iet to vienkāršāko ceļu, un mēs te nebūt nerunājam par joprojām aktuālo jautājumu par to, kā pie velna viņiem izdevās no izdevējiem dabūt naudu tādas spēles izstrādei, kas pirmo reizi pēdējo pāris gadu laikā cenšas būt kas vairāk par vienkāršu trīs vakaru izklaidi nebūt ne to spēlēm trūcīgāko gadu aizvadošajiem šūteru fanātiķiem. Runa šoreiz ir par tiem apdomātajiem un pareizajiem lēmumiem, kurus kompānijas dizaineri pieņēma izvēloties dekorācijas savam zemūdens eposam.
Ja "BioShock" būtu parasts šūteris mēs labākajā gadījumā saņemtu klasisko variāciju par okeāna laboratoriju tematiku un skraidītu pa zombiju (tas ir – slapju zombiju) apsēstiem koridoriem kaut kur Atlantijas okeāna dzīlēs. Taču pasaulē tomēr vēl valda taisnība un "BioShock" nav parasts šūteris. Veiksmīgi par notikumu laiku izvēloties aizgājušā gadsimta piecdesmitos gadus, Irrational komanda varēja uz pilniem apgriezieniem ļaut vaļu savam kreatīvam, radot dekadento Rapture pēc art deco arhitektūras standartiem, vienlaikus katru brīvo nostūri piepildot ar ūdeni, kas lēnām, bet nenovēršami draud pārvērst botāniskos dārzus, bordeļus un neona izgaismotos veikaliņus milzu akvārija dekorācijās. Lēmums neapšaubāmi ģeniāls - ūdens un arhitektūras simbioze izrādījās atmiņā paliekošāka par kārtējiem džungļiem un baisām pazemēm

LABĀKAIS GRAFISKAIS DZINĒJS SPĒLĒ: Crysis

Izdevējs: EA Games
Izstrādātājs: CryTek
Tuvākie sekotāji: BioShock, S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl, World in Conflict
Verdikts: "Crysis" var ienīst daudzu un dažādu iemeslu dēļ. Varbūt jums šķita, ka geimplejs būtībā ir copy/paste produkts. Pavisam iespējams, ka spēles sižetiskā līnija liek katram sevi cienošam scenāristam skumji nopūsties un dziļdomīgi grozīt galvu. Taču jūs nekādā gadījumā, ne pie kādiem apstākļiem nedrīkstat turēt ļaunu prātu uz šo vācu meistardarbu tā grafikas dēļ, pat ja šis vizuālais monstrs ir pārvērtis jūsu videokarti gruzdošā pelnu kaudzē. Laipni piedāvājot spēli, pēc kuras mērīt datora veiktspēju vēl nākamos piecus gadus uz priekšu, ģermāņu pēcteči vienlaikus ir nopietni pacēluši grafiskā dzinēja prasību latiņu līdz grūti aizsniedzamiem augstumiem. Pieņemot, ka jūsu dators ir apgādāts ar pietiekami spējīgu komponenšu nodrošinājumu, "Crysis" ir realitātei vistuvāk esošā datorspēle, kādu uz doto brīdi jums ir lemts spēlēt. Katra palma, katrs piekrastes smiltīs apskalojis vilnis, katrs zāles stiebrs te pulsē ar tādu enerģiju un ticamības faktoru, ka nebūtu grūti visu monitorā redzamo nosaukt par... dzīvu.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

he

GADA ATGRIEŠANĀS: Call of Duty 4: Modern Warfare

Izdevējs: Activision
Izstrādātājs: Infinity Ward
Tuvākie sekotāji: C&C 3: Tiberium Wars, The Orange Box
Verdikts: "CoD 4" ir militāro šūteru renesanse. Skatoties uz to, kā pēdējo septiņu gadu laikā šis subžanrs no perspektīva un interesanta ir kļuvis par kārtējo iemeslu pacelt rokas pret debesīm un rabīniskā manierē iesaukties "Nu cik var!!!", neviens vairs neloloja naivas ilūzijas, ka "Call of Duty 4" sasniegs līdz šim neaizsniedzamas virsotnes. Labākajā gadījumā mēs cerējām uz pieklājīgu variāciju par arābu šaušanu uz smuka grafiskā dzinēja, sliktākajā – kārtējo garlaicīgo militārisma tēmai veltīto FPS, kas paredzēts tikai un vienīgi vārgiem skolnieciņiem, kuri dzīvo ar pārliecību, ka padziļināta interese par militārismu padara viņus par nākamajiem kandidātiem uz Rembo lomu. Infinity Ward neļāva piepildīties šīm bažām – "CoD 4" ir adrenalīna pārpildīts ložu kordebalets, kas viesizrādēs paspēj apbrauktā vai pus pasauli, ne uz mirkli neliekot aizdomāties, ka jau ir kļuvis vienveidīgs un garlaicīgs. Izstrādātāju komandas māka pārvērst geimpleja ideju, kas būtībā nav interesantāka par ķieģeli, par kaut ko tik aizraujošu un nemitīgi inovatīvu ir raksturoja tikai ar vārdu "pārcilvēcīga". Ikvienam skeptiķim pietiek atrādīt snaiperu līmeni Černobiļā, lai tas uzreiz pieņemtu "Call of Duty" numur četri kā savu jauno reliģiju.

GADA PĀRSTEIGUMS: Portal

Izdevējs: Valve Corporation
Izstrādātājs: Valve Corporation
Tuvākie sekotāji: Call of Duty 4: Modern Warfare, Viva Pinata!
Verdikts: Uz doto brīdi vairs tikai retais atceras, ka "Portal" savu dzīvi sāka kā neatkarīgu izstrādātāju veidota "Half-life 2" modifikācija un pēcāk kļuva par maz budžeta blakusproduktu, ko iekļaut kastītē kopā ar nākamo "HL" sāgas epizodi, tādējādi atrodot iemeslu par šo spēli prasīt daudz vairāk naudas. Likteņa ironija – ar dārgakmeņiem pārpildīto "Orange Box" paku mēs atcerēsimies nevis dēļ tās galvenajām atrakcijām, bet tieši šī te mazā, otrās kategorijas "joka".
"Portal" ir ne tikai gada lielākais pārsteigums, bet arī piedāvā vienu no inovatīvākajām spēles procesa mehānikām, vienlaicīgi neradot neko jaunu un neredzētu. Portāli un visa ar to saistītā fizikas apakšnozare datorspēlēs nav nekas jauns – vismaz ducis izstrādātāju to ir izmantojuši, veidojot praktiski jebko, vai tie būtu šūteri, kvesti vai soļu stratēģijas. Tomēr tikai "Portal" autoriem izdevās uz šī klasiskā teleportācijas koncepta ne tikai uzbūvēt praktiski visu spēles procesu, bet arī aizsākt jaunu puzzle žanra revolūciju. Nejūtieties izbrīnīti, ja tuvākajā nākotnē šis līdz šim ofisa datoriem paredzētais žanrs iegūs "Crysis" apmēru aprises.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

ŽANRU APBALVOJUMI UN GADA SPĒLE

Paši spožākie pārstāvji tajos, mums zināmajos datorspēļu žanros, kas vēl nav paspējuši ņemt un nomirt. Katras kategorijas uzvarētājam ir visas cerības iegūt godpilno titulu "Gada spēle".

GADA SPORTA SIMULĀCIJA: Pro Evolution Soccer 2008

Izdevējs: Konami
Izstrādātājs: Konami
Tuvākie sekotāji: Tiger Woods PGA Tour 08, Madden NFL 08
Verdikts: Nevienam nav noslēpums, ka japāņi, neraugoties uz to, ka savā īpašumā netur praktiski ikviena futbola čempionāta licenci (atskaitot varbūt Butānas premjer līgu), vienmēr ir sapratuši no virtuālā futbola daudz vairāk nekā eiropieši, kas, pamatojoties uz savu prasmi reālā kājbumbas dzenāšanā, futbola simulatorus parasti veido viesiem tikai ne spēles zinātājiem. Jau kuro gadu pēc kārtas "PES" seriāls ir fanātiķiem, kamēr "FIFA" – tiem, kas par šo sporta veidu atceras labākajā gadījumā uz Čempionu līgas finālu. Rezultāti līdz ar to ir pašsaprotami.
Galvenā "PES" seriāla problēma šogad beidzot tika atrisināta un nu labākais futbols universā ir ne tikai palaižams uz PC, bet arī reāli spēlējams, iztiekot bez dārgām palīgierīcēm, tā vietā aprobežojoties ar veco labo klaviatūru. Pievienojāt lieliskam geimplejam normāliem cilvēkiem domātu vadību shēmu? Godam nopelnījāt zelta medaļu šajā kategorijā.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

GADA RACING: Colin McRae DiRT

Izdevējs: Codemasters
Izstrādātājs: Codemasters
Tuvākie sekotāji: Need for Speed: Pro Street, Sega Rally Revo
Verdikts: Pirms jūs paspējat pajautāt – nē, mēs neiedevām "DiRT" gada braucamspēles medaļu tikai tāpēc, ka tās iedvesmas avots Kolins Makrejs jau pāris mēnešus strinkšķina debesu arfu. Pienācīga goda izrādīšanā lielāku lomu spēlē kāda nesvarīga nianse, proti, "DiRT" ir pārdomātākais, rūpīgāk nostrādātākais un, nebīsimies šī vārda, labākais seriāla piedāvājums, kādu rallija fanātiķi var vēlēties. Aizņemties idejas no konsoļu reisingiem, taču tajā pat laikā saglabājot seriāla firmas zīmi – Makrejiskas rallija perversijas – Codemasters sagādāja vienu no pēdējā laika aizraujošākajiem autosacīkšu stimulatoriem. Tiesa, ļaunas mēles melš, ka tas tā ir noticis pateicoties tieši konkurentu nespējai piedāvāt kaut ko jaunu un nebijušu. Lai kā arī nebūtu, šī ir vienīgā auto simulācija par rallija tēmu, ko piektdienas vakaru rallijreida fanātiķim jebkad varētu vajadzēt.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

I

GADA ACTION: Gears of War

Izdevējs: Microsoft Game Studio
Izstrādātājs: Epic Games
Tuvākie sekotāji: Kane & Lynch: Dead Men, Overlord
Verdikts: Tie, kas spēlējuši "Gears of War" tāpat zina visu labāk par mums, tādēļ ieslīgt papildu komentāros būtu tikpat
produktīvi, cik pavadīt brīvo laiku spēlējot "World of Warcraft". Taču, kā saka Francijā, noblesse oblige, tādēļ jūsu uzmanībai tiek piedāvāti trīs argumenti par labu tam, ka tieši "GoW" un nevis tā divi konkurenti aizgājušajās gadā bija labākais action produkts uz personālajiem datoriem. Pirmkārt, spēle, atšķirībā no konkurences, bija pabeigta un noslīpēta ar mikroķirurga precizitāti. Jā, neapšaubāmi kaut kāda daļa atzinības par to jāuzņemas Epic Games, taču arī tam kaktu kantorim, kas pusgada laikā spēja pārnest konsoļu megašūteri uz personālo datoru platformu, pienākas neviltota atzinība. Otrkārt, spēles tehniskais izpildījums izrādījās augstvērtīgs praktiski ikvienā frontē, vai tas būtu skaņas celiņš kopējais artistiskais dizains, grafiskā dzinēja veiktspēja un monumentalitāte. Jā, mēs varbūt garlaikojāmies vienveidīgos līmeņos un brīžiem spēles monotonais, neiedvesmotais geimplejs ieaijāja mūsu smadzenes letarģiskā miegā, taču brīži, kuros "GoW" izcēlās – kinematogrāfiskajās starp scēnās un iespaidīgajās cīņās ar bosiem – tā to darīja praktiski nevainojami. Visbeidzot "Gears of War" piemita tas sarežģīti izskaidrojamais un latviešu valodniecībā uz doto brīdi neeksistējošais fenomens, ko esam paraduši dēvēt par draivu - veicot citplanētiešu krūškurvju trepanāciju ar kaulu zāģi mēs atkal sajutāmies kā bērnībā, kad "DOOM" labirintos līdzīgā manierē ņirgājāmies par pikseļu briesmoņiem. Jā, šī spēle lika pat ciniskākajiem no mums notraust sentimenta asariņu.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

GADA FIRST-PERSON SHOOTER: BioShock

Izdevējs: 2K Games
Izstrādātājs: Irrational Games
Tuvākie sekotāji: Armed Assault, Call of Duty 4: Modern Warfare, Crysis, S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl
Verdikts: Pirmās personas šūteri šogad bira kā no pārpilnības raga un, pasarg Dies’, gandrīz katrs no tiem spēja piedāvāt savu, unikālu spēles procesu, kas izceļ to uz konkurences fona. "S.T.A.L.K.E.R. " atdzīvināja ideju par FPS ar brīvi apstaigājamu pasauli, "CoD 4" atmodināja mūsos kaujās rūdītus militāristus, vācu spēle (jūs paši zināt kura) vadošajiem videokaršu ražotājiem lika tecināt aukstus sviedrus un piedāvāja samazināt korejiešu skaitu uz šīs pasaules klasiskā 80. gadu action filmu stilā. Aizraujoši – jā, pārdomāti – bez šaubām, inovatīvi – ne tik ļoti. Lieta tāda, ka tikai "BioShock" spēja atsvaidzināt nu jau tik klasisko šūteru spēles procesu ar savdabīgām niansēm. Izstrādātāji labi apzinājās kādu lomu apšaudē spēlē nevis tikai tās primārie faktori – ieroči un oponenti – bet arīdzan dekorācijas, uz kuru fona viss minētais slaktiņš norit. Ieročiem viņi piešķīra savienojamību ar galvenā varoņa DNS iekodētajām īpašībām, oponentiem parādījās personības, okeāna dzīļu mizanscēna iemiesoja sevī ne tikai karalauku, bet arī dzīvu, elpojošu pasauli, kurā gaiļa nospiešanai praktiski vienmēr atradās alternatīvas, vai tā būtu lokālo aizsardzības sistēmu izmantošana vai pretinieku pārspēšana ar tīru fiziku (nestāviet ūdenī, puikas un meitenes, ja jums pretim stājas vīrs ar sliktu garastāvokli un spēju šaut zibeņus). "BioShock" šaušana bija pakārtota visam pārējam, nevis otrādi, radot tādu spēlētāja-pasaules mijiedarbību, līdz kādai Irrational konkurenti neaizdomājās.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

GADA RPG: The Witcher

Izdevējs: Atari
Izstrādātājs: CDProjekt
Tuvākie sekotāji: Jade Empire
Verdikts: Poļu nacionālajam lepnumam šogad nebija nekādu šķēršļu, lai, demonstratīvi grozot gurnus, pārkāptu finiša līnijai, izrautu no apjukušo tiesnešu rokām zelta medaļu un spēles universa labākajās tradīcijās dotos uz tuvāko bordeli, kur, atvainojiet par folkloru, dzert un maukoties. Uzvaras formula ir tikpat vienkārša, cik viss ģeniālais: "The Witcher" bija cRPG, tā tuvākie konkurenti – nē.
Gamez.lv redakcijai, kura jau sen ir nogurusi no monstru slaktiņiem un vienveidīgiem, necilvēkiem domātiem MMORPG, kā svaiga gaisa šalts sejā iesitās šī meistarīgi nostrādātā Polijas eksporta prece, ne tikai tādēļ, ka šajos platuma grādos ar ovācijām tiek uzņemta katra RPG spēle, kas nenorit garlaicīgos, klišejiskos fantasy visumos, bet arī tādēļ, ka poļu tautai vēl nepiemīt antipātijas pret tādām savas lomas atspēlēšanai obligātām lietām kā oriģināli tēli, dialogi un izvēles, kas atstāj pavisam reālu un, ja atļausiet, taustāmu iespaidu uz pārējo

pasauli. Tieši šie faktori palīdzēja "The Witcher", par spīti tā neskaitāmajām kļūdām, kaitinošajiem lokāciju ielādes laikiem un pārlieku notušētām virtuāla seksa ainām, izcelties uz tā vienīgā, nopietni ņemamā konkurenta fona. Un, ja tuvāko pāris gadu laikā kāds rietumu izstrādātājs uzdrīkstēsies nozagt poļiem pāris ideju, mēs no tā visa būsim tikai un vienīgi ieguvēji.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

GADA REAL-TIME STRATEGY: World in Conflict

Izdevējs: Sierra Entertainment
Izstrādātājs: Massive Entertainment
Tuvākie sekotāji: C&C 3: Tiberium Wars, Supreme Commander
Verdikts: Zviedru kantoris Massive vēl ne reizi nav licis mums vilties. Un, skatoties uz "World in Conflict" māc pamatotas šaubas vai sliktu spēļu taisīšanas vispār ietilpst šīs neparasti talantīgās komandas dienas kārtībā. Šī spēle būtībā ir pavērusi jaunu lappusi stratēģiju žanrā, turklāt, nevis radot ko pavisam nebijušu, bet izceļot tās virtuālo batāliju nianses, kurām līdz šim bijām paraduši piedēvēt nelielu nozīmi. Joprojām ekrānā nav ne miņas no zemniekiem, fermām un citas garlaicīgās mikromenedžmenta būšanas, kuru tā dievina korejieši, bet ienīst ikviens, kas ar vārdu "karš" saproti tieši to, proti, karošanu, nevis cimperlīgu agronomu komūnas motivēšanu uz darbu. "World in Conflict" nesimulēja karadarbību, tā beidzot ļāva mums tajā piedalīties, sagādājot ne tikai aizraujošus un adrenalīna pilnus scenārijus, kuros izspēlēt kārtējo mūžsenā krievu-amerikāņu konflikta variāciju, bet arī radot reti brutālu modernās kara vešanas atainojumu, kas liek redakcijas iezemiešu sejām atplaukt smaidā, kad pie apvāršņa uzzied tik mīļās kodolsēnes. "World in Conflict" ir ne tikai velnišķīgi aizraujoša stratēģija, bet arīdzan vīzija par Trešo pasaules karu, kuru rūdītajiem militāristiem mūsos tā ar vēl nav izdevies sagaidīt. Eh, varbūt nākamgad...

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

GADA TURN-BASED STRATEGY: Armageddon Empires

Izdevējs: Cryptic Studios
Izstrādātājs: Cryptic Studios
Tuvākie sekotāji: Fantasy Wars, PeaceMaker
Verdikts: Jūs neticēsiet – spēle ir balstīta uz gājieniem, tā savā geimpleja koncepcijā veiksmīgi integrē nekur līdz šim neredzētu kāršu spēļu mehāniku, tā notiek post-apokaliptiskā pasaulē un tās pamatā ir sava kognitīvā aparāta, tas ir – smadzeņu, pielietošana, lai risinātu stratēģiska rakstura problēmas. Jā tādas spēles no tiesas vēl taisa! Un, jūs neticēsiet, tā uzvarēja tieši tādēļ, ka ir balstīta uz gājieniem, savā geimpleja koncepcijā veiksmīgi integrē nekur līdz šim neredzētu kāršu spēļu mehāniku, notiek post-apokaliptiskā pasaulē un tās pamatā ir sava kognitīvā aparāta, tas ir – smadzeņu, pielietošana, lai risinātu stratēģiska rakstura problēmas. Ja šajā pasaulē ir kaut kripatiņa taisnības, tad "Armageddon Empires" būtu jākļūst par spēli, kas aizsāks jaunu revolūciju spēlēs, kas ir balstītas uz gājieniem, savā geimpleja koncepcijā veiksmīgi integrē nekur līdz šim neredzētu kāršu spēļu mehāniku, notiek post-apokaliptiskā pasaulē un to pamatā ir sava kognitīvā aparāta, tas ir – smadzeņu, pielietošana, lai risinātu stratēģiska rakstura problēmas.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

GADA KVESTS: Darkness Within

Izdevējs: Lighthouse Interactive
Izstrādātājs: Zoetrope Interactive
Tuvākie sekotāji: Sam & Max Season 2
Verdikts: Par spīti cerīgajai situācijai pagājušogad, 2007. gads neizrādījās aizsākums septiņiem treknajiem gadiem kvestu frontē. Kamēr potenciālās žanra reinkarnācijas viena pēc otras tika atliktas uz vēlāku laiku, domāt mīlošajai geimeru daļai sen gaidītu iespēju iegrimt spraigā detektīvtrillerī ar šausmu elementiem spēja dot vien šis neatkarīgo izstrādātāju sagatavotais ceļojums līdz baisas, naksnīgas pilsētiņas tumšākajām dzīlēm un atpakaļ. Pieņemot, ka kādu spēj nobiedēt nekustīgas 2D bildītes...
"Darkness Within" citu gadu nebūtu izpelnījies pat vietu uz goda pjedestāla, taču tam palaimējās tapt izdotam īstajā laikā un īstajā brīdī, lai remdētu mīklu fanātiķu slāpes pēc izklaides gana pieklājīgā manierē. Sekojot labākajiem žanra paraugiem, šis horror stāsts bija ne tikai cieši saistīts ar šausmu literatūras korifeja H.P. Lavkrafta daiļradi, bet arīdzan pārdomāts mīklu ziņā un attiecās pret spēlētājiem ar uzslavējamu no-bullshit attieksmi. Jā, tam varbūt pietrūka "Sam & Max" humora un estētus priecējošas grafikas (patiesībā spēle izskatās vienkārši atbaidoši), taču spēle to kompensē ar to, ka ir gana interesanta, lai pabeigtu līdz galam, un gana īsa, lai pēc iespējas ātrāk varētu to izdzēst no sava cietā diska un aizmirst par to uz visiem laikiem. Ir reizes, kad ar šīm raksturīpašībām pilnībā pietiek.

Sirdsmīļā redakcija piedāvā: atskats uz aizgājušā gada labākajiem no labākajiem, spēlēm, kas satrieca mūs un lika retu reizi saprast, ka pie monitoriem laiks netiek izšķiests absolūti velti. Divpadsmit mēnešu garumā mēs esam spēles kritizējuši ar tādu degsmi, ka pat riebīgākie mizantropi uz brīdi sajūtās esam apveltīti ar gana gaišu skatu uz dzīvi. Ir pienācis laiks, pārmaiņas pēc, pateikt arī kaut ko labu.

GAMEZ.LV GADA SPĒLE: BioShock

Izdevējs: 2K Games
Izstrādātājs: Irrational Games
Tuvākie sekotāji: Gears of War, World in Conflict, Armageddon Empires, The Witcher, Darkness Within, Pro Evolution Soccer 2008, Colin McRae DiRT
Verdikts: Kens Levins un komanda ir triumfējusi! Un, kas ir jo svarīgi, līdz ar viņiem ir triumfējusi māksliniecisku mērķu vadītā spēļu industrijas daļa. Līdz ar "BioShock" industrijā ir iestājusies jauna ēra – ēra, kurā gluži kā kinematogrāfā, mūzikā un literatūrā iezīmējas acīmredzama robežšķautne, kas nodala spēles divās kategorijās, proti, seklā popkornā mūsu muguras smadzenēm un augstvērtīgā arthouse brīžiem, kad gribas ko vairāk.
Lai arī ārēji spēle bija šūteris, tā savā dziļākajā būtībā ir avangards, filozofisks traktāts par cilvēka patiesās, zemiskās būtības un viņa ideālu sadursmi, kuras drastiskās sekas pilnībā iemiesoja zemūdens distopija Rapture. Ieroči un neiztrūkstošā uzgriežņu atslēga šeit kļuva par atslēgām jaunām, vēl neatvērtām durvīm, spēles process kļuva otršķirīgs – izveidojās situācija, kad apbrīnu un dievināšanu izstrādātājiem izdevās izsaukt ar māksliniecisko dizainu, muzikālo pavadījumu, idejisko pamatu un biedējošu atmosfēru.
Protams, "BioShock" nebija ideāla spēle. Tādu, kā zināms, nav un iespējams nekad nebūs. Taču nav šaubu, ka tieši šis projekts ir pavēris durvis tiem industrijas darboņiem, kas komercijas un konveijera priekšā jau bija bezcerīgi nolaiduši rokas. "BioShock" ir uzskatāmi pierādījis – industrijā vēl ir vieta kreatīvam, oriģinālām idejām un mākslai.

beidzot es to izdarij uuraaa,1 dienu pisos