Ironclad Games spožā debija, kā jau nosaukums vēsta, ir gatava mūs piespiest grēkot. Aizmirstiet par darbu, izpriecām, pienākumiem un citiem reālās dzīves mērķiem. "Sins of a Solar Empire" ir ne tikai lieliska spēle, bet arī nenovēršama atkarība, kas atliek tuvākos plānus uz vēlāku laiku ātrāk nekā jūs spējat pateikt hiperdraiva izplūdes gāzu translokators.

* Izdevējs: Stardock
* Izstrādātājs: Ironclad Games
* Mājaslapa
* Sist. Prasības: 1.8 GHz CPU, 512 MB RAM, 128 MB VRAM

Kamēr jūs pavadījāt laiku spēlējot ciniski lejupielādēto "Assassin’s Creed" pirātisko relīzi, kāda jauna studija palaida tautās spēli, par kuru neviens pašsaprotami nelikās ne zinis – bija taču jālēkā pa jumtiem kopā ar mūsu arābu slepkavu, reizi pa reizei attopoties vecajā, labajā Windows ar milzīgu error logu pa visu ekrānu vai raudot forumos par to, ka riebīgie pirāti nav līdz galam padarījuši savu darbiņu, kā rezultātā Jeruzaleme līdz oficiālajai relīzei ir nepieejama. Tāda nu ir Latvijas "industrijas" specifika.

Taču neba tikai dievzemītes geimeri ir atstājuši šo projektu bez uzmanības. "Sins of a Solar Empire" diemžēl ir nolemts nepelnītam uzmanības trūkumam. Tā ir viena no tām izcilājām datorspēlēm, kuras vēsturē ieiet kā kulta objekti, taču drīz vien atklājas, ka tās reāli spēlējuši ir tikai lojāli žanra fanātiķi un žurnālisti, kuriem baudas priekus kā smagu sadomazohistisku slogu uzliek darba specifika.

Patiesība ir tāda, godātie un cienītās, ka "Sins of the Solar Empire" ir labākā reāllaika stratēģija par visuma iekarošanas tēmu kopš "Homeworld 2" izvadāja mūs ekskursā līdz visuma galam un atpakaļ. Basta! Tā ir viena no gada labākajām spēlēm pēc praktiski jebkuras mērauklas un vienīgais attaisnojums tam, lai tā neatrastu vietu starp pārējām noputējušajām kārbām jūsu plauktos, ir vai nu absolūts naudas trūkums vai tikai viena rieva smadzenēs, kura uz mūžiem ir atvēlēta regulārai "CS" spēlēšanai.

Ironclad Games strādājošie nav nekādi iesācēji ar galaktiskām batālijām saistītos jautājumos – mažoritāte dizaineru nāk no Barking Dog Studios – komandas, kas izstrādāja ekspansijas paku oriģinālajam "Homeworld" 2000. gadā. Pa šiem gadiem viņi ir smēlušies pieredzi ne tikai kara mākslā, bet arī tajā kā apvienot savu specialitāti ar kaut ko jaunu. "Sins" ietvaros viņi ir pamanījušies izdarīt šķietami neiespējamo, proti, paņemt nu jau par klasiku kļuvušo turn-based stratēģiju mehāniku 4X (explore, exploit, expand, extemrinate – ne vienmēr šādā secībā) un sakausēt ar spēles procesu, kas norit reālajā laikā. Tas ne tikai strādā, biedri, tas darbojas kā labi ieeļļots mehānisms.

Pēdējā fronte

Tikai nepadomājiet nepareizi – tas mums nav nekāds "C&C" kosmosā. Spēles pamata mehānikai, interfeisam, galvenajai koncepcijai un spēles procesa īpatnībām ir daudz vairāk kopīga ar monumentālajām aizgājušo desmitgažu kosmiskajām stratēģijām kā "Reach for the Stars" vai "Masters of Orion". Reālais laiks šeit nekalpo kā iespēja agresīvi noskaņotiem indivīdiem pēc iespējas ātrāk iesaistīties batālijām, bet gan padara spēles procesu plūdenāku un atbrīvojas no nevajadzīgām pauzēm, kas nepieciešamas AI, lai aptekalētu savus resursu vācējus.

Tomēr, jāatzīst, ka pacfisitiski noskaņotiem diplomātiem šeit nebūs, kur izpausties – diplomātijas sistēma kalpo tikai tam, lai novilcinātu neizbēgamus konfliktus ar tiem spēcīgākajiem kaimiņiem, ļautu uzbūvēt pieklājīgu flotili un tad braukt uz viņu tuvāko planētu paradīt, kas šajā galaktikā ir kas.

"Sins of a Solar Empire" ne velti ietver savā nosaukumā "grēku" daļu – visas iesaistītās civilizācijas savas dominantes labad ir gatavas uzlikt lielformāta "we don’t give a fuck" uz praktiski ikvienu morāles, ētikas vai, pasarg Dies’, reliģisko normu, tādējādi nodrošinot to, ka šajā galaktikā protonu lielgabala zalve vienmēr spēj izteikt daudz vairāk par apmainīšanos ar laipnībām diplomātisko kanālu ietvaros.

Visas trīs iesaistītās rases kopumā operē ar ļoti līdzīga rakstura tehnoloģijām, spēlē ir tikai trīs galvenie resursi, geimplejs, neskatoties uz savu komplicētību, lielos vilcienos ir izprotams praktiski uzreiz, lai gan, lai izrādītu nopietnu pretestību opozīcijai, ir jāpaiet gana lielam laikam prakses. Un, tā kā vien scenārijs "Sins" ietvaros var aizņemt līdz pat deviņām stundās spēles laika, šādām problēmām nebūtu jārodas. Piedāvājot relatīvi vienkāršu sava militāra potenciāla attīstīšanas iespēju autori garantē, ka uz kaujas laukiem mēs pārvācamies zibenīgā ātrumā. Un tieši tur, cienītās un godātie, sākas "Sins of a Solar Empire" burvīgākā daļa.

Grēku galaktika

Batālijas! Tām jāgatavojas stundām ilgi, tās jāplāno ar ne mazāku pietāti kā Trešo pasaules karu, taču tās ir nenovēršamas. Karš, kā zināms, nekad nemainās – tas tikai paliek lielāks savos apjomos un interesantāks. Un skaistāks. Visos minētajos apsektos "Sins" spēj nostāties līdzās žanra izcilniekiem, tā kā cīņās ir ne tikai sasodīti skaistas, ieliekot kloķi konkurentiem ne tikai uz grafiskās tehnoloģijas pamata, bet arī uz galaktikas, ja to tā var nosaukt, dizaina. Tas mums nav nekāds "Hegemonia" vai "O.R.B." tumšais kosmoss – tā vietā spilgti toņi, dažādi kosmiskie ķermeņi no astrologu slapjākajiem sapņiem un cita moderna, kičīga un estētiski skaista kosmosa noformējuma zelta fondiem.

Pašas kaujas tiek izspēlētas klasiskā manierē apvienojot labāko no abiem žanriem. Proti, jūs savācat visus nepieciešamos resursus kuģa būvniecībai (parasti – kāds no standarta trim resursiem + apkalpes locekļi), uzceļat savu floti, kas aizņem vidēji 20-30 sekundes, atkarībā no dažādiem faktoriem un norādiet rīkļurāvējiem oponenta spēku atrašanās vietu. Tad jūs skatāties kā viņi, atstājot aiz sevis skaistu izplūdes gāzu mākoni lēnām aizdreifē uz vajadzīgo kosmosa nostūri un sāk kauju. Pēdējā sevišķi neatšķiras no standarta RTS prakses – juniti sitas pēc jūsu pavēlēm un pēc vajadzības spaidot vajadzīgās pogas jūs varat izmantot kādu no kuģu speciālajām īpašībām, kas visas kā viena ir attiecināmas uz pretinieka ātrāku, ja atļausiet poētiku, nahrenizāciju.

Mākslīgais intelekts uz nopietnākām grūtības pakāpēm ir spējīgs eleganti norādīt uz to, cik švaks komandieris jūs esat, tādēļ, kā jau minēju, vienīgais veids kā apgūt "Sins of a Solar Empire" ir, pārfrāzējot Iljiču, spēlēt, spēlēt un vēlreiz spēlēt.

Ja jūsos mīt kaut neliela tieksme būt par visuma valdnieku, tad citas idejas jums nemaz nav. "Sins of a Solar Empire" varbūt arī ir nežēlīgs laika aprijējs, tā kā pilnīgā spēles komponenšu un nianšu izprašana prasa dienām ilgas spēles sesijas. Un galu galā tā arīdzan ir sasodīti grūta cilvēkiem, kas nekad iepriekš nav nodarbojušies ar galaktiku iekarošanu turn-based režīmā, nemaz nerunājot par reālā laika variantu. Tādējādi bez jebkāda vērā ņemama sižetiskā pamata viss spēles process principiāli sastāv tikai no Tomēr, kā jau visām lieliskām 4X modelim pakārtotām spēlēm pienākas, skaistums te slēpjas nevis galarezultātā, bet procesā. Ironclad Games ir godam pieturējušies pie sava moto: To boldly go where no game has gone before. Un atgriezušies viņi ir kā reiz uz šampanieti, aplausiem un sarkanā paklāja izritināšanu.
1 1 5
Virkne Visi