Pat neticējās, ka tomēr spēle, kurai bija jāiznāk 4 gadus atpakaļ, beidzot ir iznākusi. Es šoreiz varu izvilkt savu slepeno blociņu ar visām vaporware un ar treknu svītru pārvilkt pāri S.T.A.L.K.E.R. Tiešām prieks, ka šī spēle nepievienojās tomēr tam software/hardware sarakstam, kas skaļi sevi pasniedz, bet tā arī neparādās kā galaprodukts.

* Izdevējs: THQ
* Izstrādātājs: GSC GameWorld
* Mājaslapa
* Sist. prasības: 2 GHz CPU; 512 MB RAM; 128 MB VRAM; 10 GB uz HDD

Protams, "S.T.A.L.K.E.R." vēl patālu līdz tāda mīta saglabāšanai kā to dara "Duke Nukem Forever" (starp citu pats Džordžs Brousārs atzina, ka spēles izstrāde praktiski pa šiem gadiem nemaz nenotika un tas bija vairāk kā joks), tomēr patīkami, ka beigu beigās THQ tomēr piespieda šņabi sadzērušos ukraiņus pielikt kaut kādu punktu projektam. Loģiski, ukraiņi savā naivumā un vēl nepieredzējuši, bija pasaulei sastāstījuši brīnumlietas, kas būs spēlē, ko varēsim izdarīt, cik plaša pasaule būs, bet nu aizmirsa tikai to, ka, lai to visu veiktu vajag daudz laika, bet daudz laika prasa daudz finanšu. Protams, bez šņabja nekādi nevar slāvu tautības cilvēki izdzīvot (atceramies galveno radiācijas efektu novēršanas pamācību: If you're exposed to too much radiation you'll need to treat it, through either taking expensive antiradiation medicine or by downing much more-affordable vodka) tādēļ domājams, ka izstrādātāji arī finansēs bija ierēķinājuši palielus tā krājumus.

Kā zināms, arī finanses ir ierobežotas un noteikti arī šņabja krājumi izbeidzās, tāpēc beigās izstrādātāji apstākļu spiesti bija pieņemt diezgan drastiskus lēmumus un savas idejas nedaudz piezemēt tuvāk skaudrajai realitātei. Pirmais, kas bija samazināts ir dažādā statu/ekipējuma sistēma, kā uzlabot savu varoni. Atstāja nieka jostiņu, kurā iespraust pāris artefaktus. Dialogus arī vienkāršoja līdz līmenim, kad izvēles praktiski nav (ok, varbūt FPS tas nav tik svarīgi). Paldies dievam vienu lietu viņi tomēr ir uztaisījuši kā nākas – pasaule ir tiešām free-roam un ir panākuši vismaz to, ka spēlētājs nesajūtas kā iebāzts kaut kādā tunelī. Lai arī tomēr šajā ziņā arī ne visu uztaisīja kā vēlējās, jo nesanāca viņiem uztaisīt pasauli pilnībā bez ielādes punktiem. Jā, transportlīdzekļus arī izņēma un spēlējot var saprast arī kāpēc. Nebūtu sevišķi patīkami ātrumā ieskriet vorteksā vai kādā citā anomālijā.

Nonākot līdz pašam gameplay – "S.T.A.L.K.E.R." sniedz praktiski to pašus gameplay principus, ko mums deva The Elder Scrolls: Oblivion un tam līdzīgās spēles, vienīgi šeit tiešām ir vēlme paklaiņot un izpētīt pasauli. Tā vēlme nerodas ne dēļ grafiskajiem labumiem, ne dēļ misijām, bet gan dēļ lieliskās atmosfēras. Tam pierādījums ir, ka pirmās 5 spēles stundas, es vienkārši pastaigājos, paklausījos vietējo stalkerīšu ģitārspēlē, pāris reizes apmainījos ar "laipnībām" ar vietējiem marodieriem – bandītiem, kas ļoti ietiepīgi uzskatīja, ka pamestā autorūpnīca pieder viņiem. Šīs apšaudes noteikti krievu valodas pratējiem izraisīs neviltotu smaidu izdzirdot kārtējo lāstu krājumu, ko viņš ar tevi izdarīs, ja nošaus. Protams, kā tad tādas vietas bez militāristiem. No tiem gan vēlams izvairīties, vismaz pirms pats neesi sadabūjis kādu labāku šaujamo par 30 gadu veciem stroķiem, kas mēdz pārāk bieži ieķīlēt tieši tajā momentā, kad tev ir ideāls headshot. Kas vēl? Jā, neliela pamācība jaunajiem stalkeriem. Aklu sunīti gan šeit nežēlot un neiet paglaudīt, mežacūkas nošaut uzreiz, bet gaļu ēšanai nelietot. Vienmēr līdzi nēsāt vodku, kas darbosies krietni labāk par jebkuriem citiem medicīniskiem līdzekļiem un protams, noteikti katru kaut cik vērtīgu mantu nospert un atrast kur pārdot.

Kā zināms, kā jauns FPS, tā visa uzmanība pirmkārt tiek veltīta grafiskajam dzinējam. Diemžēl estētus varam pabrīdināt, ka dzinējs, lai arī nez cik reizes pārrakstīts, nez cik reizes liktas dažādas DirectX 9 grafiskās iespējas, izskatās trīs gadus vecs. Protams, loģiski parēķinot, ka spēlei arī trīs gadus atpakaļ bija jāiznāk, tad tas viss ir saprotams un pieņemams. Tāpat nemeklēt šeit skaistas ainavas, ja vienīgi jūs nejūsmojat par dažādiem pelēkās krāsas veidiem. Dizains ir pieskaņots drūmajai Černobiļas katastrofas videi, kurā noteikti neiederēsies spilgti košas krāsas.

Par vienu gan man gribētos nedaudz palamāties – pretinieku AI. Jā, esmu dzirdējis slavas stāstus, ka cik jauki viņi veic manevrus, cik jauki paslēpjas aiz dabiskajiem šķēršļiem, tomēr jāatzīst, ka reizēm AI ir stulbuma iemiesojums. Protams, tas, ka pretinieks reizēm ir galīgi akls vairs nav jābrīnās. Kurā gan spēlē nav gadījies, ka vari lēkāt pretiniekam 5 m attālumā un tas nekādi nereaģēs. Toties tas, ka pretinieks mani meklējot bieži skrien sienās un mēdz drīzāk stulbuma dēļ aizslēpties un neredzēt, ka esmu jau sen apgājis viņam aiz muguras, gan nerunā sevišķi labi par spēles AI. Gadās, ka nedaudz pieklibo AI pathfinding.

Runājot par fiziku, ar to šeit viss ir kārtībā. Neteiktu, ka ir kas ļoti sevišķs, bet tas, ka beidzot šāviņiem ir piemērota distances trajektorija iespējams ir pirmā reize FPS vēsturē. Patīkami, ka nenāksies no vienas kartes gala līdz otram tik vienkārši iešaut pretiniekam galvā, bet ir jāpiedomā par lodes trajektoriju, kas ar lielāku distanci novirzās uz zemes pusi. Otrs patīkamais moments, ka vismaz salīdzinājumā ar redzētajiem agrīnajiem demo, sprādziena efekti vairs nav smieklīgi un cilvēka ķermeņi netiek uzsviesti 5 stāvu mājas augstumā. Kopumā, fizikas dzinējs darbojas pietiekoši reālistiski.

Nobeigumam, ja jāsavelk visi plusi un mīnusi, teikšu, ka biju gaidījis nedaudz ko savādāku. Neteiktu, ka labāk vai sliktāk ir sanācis, bet nav tas ko gaidīju. Jā, atmosfēra radīta tāda kādai tai jābūt, bet pārējais tomēr likās salīdzinoši viduvēji. Līdz kaut kam elpu aizraujošam nepavelk, bet tomēr varam teikt, ka beidzot arī bijušās padomju valstu ārēs ir iznācis tīri pieklājīgs šaujam gabals. Protams, žēl, ka no RPG te nekas vairs nav palicis, jo tad man nebūtu jāsauc šis gara darbs par nedaudz virs viduvēja līmeņa šūteri.

kruta spele man patika