kopš tā momenta, kad Internetā parādijās pirmie Crysis screenshoti, geimeru komūna nepārtrauca apspriest divus svarīgus jautājumus - pirmkārt, vai spēle tiešām var izskatīties tik labi, otrkārt, vai ir cerība uz geimpleju, kas kvalitātes ziņā neatpaliktu no grafikas. Beidzot visiem ir iespēja doties ceļojumā pa šiem skaistajiem džungļiem.

* Žanrs: FPS
* Izdevējs: EA Games
* Izstrādātājs:

Crytek
* Mājaslapa
* Sist prasības: 2,8 GHz CPU, 1 GB RAM, GeForce 6800 GT/Ati X800 Pro videokarte

Maugļa piedzīvojumi

Pirmais, ko pamanīs jebkurš Crysis spēlētājs, ir spēles lieliskā grafika. Te nav nekādu šaubu, šī ir grafiskā izpildījuma ziņā vislabākā spēle, vismaz uz tiem datoriem, kas ir spējīgi to pavilkt. Jā, izrādijās, ka CryEngine2 dažviet trūkst optimizācijas, izrādijās, ka ir iespējams DirectX10 efektus dabūt uz DirectX9, bet neapgrūtināsim lasītāju ar sīkumiem par spēles dziņa tehniskajiem trūkumiem. Tie nemaina faktu, ka Crysis grafika tiešām ir elpu aizraujoša. Koki, krūmi, cilvēki, ieroči, debesis, akmeņi zem kājām - viss izskatās burvīgi. Spēle sākas ar skriptotu ainu, kas izrāda cilvēku modeļu un ģīmju kvalitāti un pēc dažām minūtēm sākas pati spēle.

Jūs esat Nomads, viens no ūberkrutajiem kareivjiem, kas sūtīti uz salu netālu no Ziemeļkorejas, lai noskaidrotu, kāpēc korejiešu armija ir ieņēmusi salu un sagūstījusi arheologus. Jums un jūsu ūberkrutajiem partneriem ir nanokostīmi, kas dod pārcilvēciskas spējas atkarībā no darbības režīma. Bruņu režīms ļauj jums kļūt krietni izturīgākam pret šāvieniem, ātruma režīmā jūs varat acumirklī segt lielu distanci, bet spēka režīmā kļūstat spējīgs ar dūru sitieniem sabrucināt koka būdas vai arī lekt to pašu būdu augstumā. Neizpaliek arī tāda iespēja kā gandrīz pilnīga neredzamība.

Kā jau FPS žanram pienākas, sākumā jūs paliekat viens, jo nolaišanās uz salas nebija diez cik veiksmīga un tāpēc ūberkrutā brigāde ir izmētāta apkārt. Jūsu pirmais uzvedums ir satikt vienu no kolēģiem (surprise!) un šeit arī kļūst redzamas Crysis labākā iezīme, proti, geimpleja brīvība. Jūs varat izvēlēties klusībā iet cauri krūmiem, cerot, ka jūs nepamanīs, varat pielavīties tuvu pretniekiem neredzamības režīmā un pielietot klusinātos ieročus, varat vienkārši izmantot veco labo run and gun metodi.

Tā, spēlei ejot uz priekšu, jūs atradīsiet daudzas iespējas, kā tikt galā ar korejiešu kareivjiem. Reizēm tas var pat notikt nejauši. Uzsperiet kādai būdai pa sienu, tā sabruks un nogalinās iekšā esošos. Šaujiet pa kokiem, tie uzkritīs virsū pretiniekiem. Iespēja iznīcināt daudzus apkārtnes objektus noteikti ir vēl viena no Crysis stiprajām pusēm. Tas ne tikai izskatās skaisti, bet arī spēlē zināmu lomu. Piemēram, ir vietas, kur šaušana pa kokiem ir tīri noderīga, lai jūs varētu labāk redzēt apkārtni.

Bez ievērības nav atstāts arī reālisms, cīnoties ar pretinieku tehniku. Džipiem var sašaut riteņus, turklāt, ja tie brauc pietiekami lielā ātrumā, tam par rezultātu būs gaisā lidojošs džips un skaisti specefekti. Ja izdodas sašaut helikopteru propellerus, tie ātri vien kaut kur ietrieksies. Līdzīgus efektus jūs pamanīsiet arī izmantojot pretnieku tehniku. Jūs vienmēr varat ielekt kādā korejiešu mašīnā (citreiz pat tankā) un tur atkal būs svarīgi, pa kurieni trāpa pretnieki.

Tāda rīcības brīvība, ko papildina iespēja pielagot ieročus ar dažādiem tēmekļu un amunīcijas veidiem, padara Crysis cīņas par ļoti aizraujošām. Te tiešām ir iespēja vairākas reizes izspēlēt vienu un to pašu vietu ļoti dažādos veidos. Lielu centību prasīs dažu vietu iziešana, neradot korejiešiem paniku. Daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kādām sava nanokostīma iespējām dosiet priekšrocību.

Par laimi, pretinieku mākslīgais intelekts nebojā iespaidu. Koreijiešu kareivji ir spējīgi veikt taktiskus manevrus, izsaukt papildspēkus un nežēlot amunīciju, šaujot pa jūsu iespējamo atrašanās vietu pat tad, ja neesat redzams. Ir gan arī vājāki momenti. Piemēram, ja jūs meklē liels skaits pretinieku, tiem ir tendence staigāt ārkārtīgi ciešās grupās, pussoļa attālumā vienam no otra. Kas, protams, ļauj jums ārkārtīgi efektīvi izmantot granātas.

Nomad vs. Aliens

Geimplejs saglabā savu augsto kvalitāti spēles gaitā, cīņas ir pietiekami dažādas. Ir iestarpināta tanku cīņa, kauja ar sabiedrotajiem pie sāna un skaista nakts misija. Pēc kāda laika notiek lielais sižeta "pārsteigums" - citplanētiešu parādīšanās, kas izskaidro agrāk novērotās dīvainības uz salas. Iespējams, ka tas tiešām varētu būt kaut kāds pārsteigums, ja vien citplanētiešu iebrukuma fakts nebūtu izziņots vai spēles izsludināšanas laikā un visās reklāmās līdz pat iznākšanai.

Diemžēl šeit sāk kristies arī geimpleja kvalitāte. Nonākot uz citplanētiešu kuģa, drīz vien tajā pazūd gravitāte un sanāk atrasties bezsvara stāvoklī, kas gan pēc būtības maz atšķiras no pārvietošanās zem ūdens vairākumā spēļu. Šis līmenis vizuāli ir ārkārtīgi skaists, bet zūd geimpleja skaistums. Te spēle paliek augstā mērā lineāra, jo uz priekšu ir tikai viens ceļš, bet tajā pašā laikā bezsvara stāvoklis padara orientēšanos diezgan sarežģītu. Cīņas te aprobežojas ar periodisku šaušanu pa ļoti ātriem citplanētiešiem, kas nebūt nav tikpat jautri kā iepriekš izbaudītās cīņas ar to plašo taktisko iespēju klāstu.

Arī pēc kuģa pamešanas spēlē kaut kas trūkst. Neizpaliek diezgan kaitinoša babysitting misija, kur jāpasargā jūsu ūberkruto komandieri. Diemžēl viņš nav pietiekami ūber, tāpēc viņam var ienākt prātā apstāties dažos metros no degošas mašīnas, kas viņu glābs, ja viņš ierauga pretinieku, uz kuru pašaut. Paši pretinieki arī vairs nav tik jautri, jo tagad jums nāksies cīnīties pret citplanētiešu karatehniku. To ir salīdzinoši grūti nogalināt, tāpēc citplanētieši nerādīsies pārak lielā skaitā. Šeit taktika jau aprobežosies aiz izlīšanu no aizsega, šaušanu un šī procesa atkārtošanu. It īpaši cīņās ar citplanētiešu lidaparātiem taktiskās iespējas ir daudz ierobežotākas nekā spēles pirmajā daļā ar korejiešu kareivjiem, kurus tagad redzēt tikpat kā nenāksies.

Lidošanas faniem būs prieks par iespēju pilotēt futūristisku kaujas lidmašīnu. Tas ir daudz vieglāk nekā simulatoros vai Battlefield tipa spēlēs, bet var radīt problēmas tiem, kas spēlēs vispār nav lidojuši. Drīzumā arī seko spēles nobeigums. Pēdējais līmenis ir ļoti lielā mērā skriptots, bet tas būtu viens no labākajiem skriptošanas piemēriem.

Lai gan Crysis singleplayer kampaņa ir ļoti laba, pēdējā trešdaļa tomēr ir vājāka. Arī spēles brīvība nav tik liela kā Deus Ex - jūs nevarat spēlēt kā pacifists, vairākās vietās ir obligāti nogalināt visus pretiniekus. Izvēle, kā tieši to izdarīt, gan ir ļoti laba. Bet pēc būtības geimpleja ziņā Crysis nepiedāvā gandrīz neko, kas nebūtu iepriekš redzēts tajā pašā Deus Ex vai FarCry.

Neskatoties uz dažiem trūkumiem un ārkārtīgi lielām sistēmas resursu prasībām, Crysis noteikti ir vērts spēlēt. Nanokostīma dēļ ir ieteicams izmēģināt arī multiplayer. Nekā revolucionāra tur nav, bet kostīma piedāvātās iespējas (onlainā kostīma enerģija atgūstas lēnāk) ir jautras. Pārāk liels ir kārdinājums kļūt neredzamam un izšaut kādam zem kājām ar raķeti.